Jauniešu deju kolektīvs “Aisma”
Darbība: Kopš 1968.gada Vaboles jauniešu deju kolektīvs piedalās visos Daugavpils rajona Dziesmu svētkos, bet kopš 1980. gada- visos Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā, 2001. gadā ir svētku „Rīgai- 800” dalībnieku skaitā. „Aisma” piedalās pagasta un novada rīkotajos pasākumos un skatēs. Ik gadu Vaboles pagastā tiek rīkots Vasarsvētku sadancis, kurā piedalās dejotāji ne tikai no visa Daugavpils novada, bet arī ciemiņi no tālākiem un tuvākiem kaimiņu novadiem un no ārzemēm, un pasākums ar sportošanu un dejošanu „Vecais Jaunais gads”, kurā uz kopīgu sadancošanu pulcējas Daugavpils novada dejotāji.
Amatierteātris “Nagaidama prīca”
Sākums: Par Vaboles pagasta amatierteātra dzimšanas laiku uzskatāma 1966./1967. gada sezona, kad Vaboles vidusskolā sāk strādāt teātra entuziaste Monika Žuravska, kura ir teātra pirmā režisore (1966. – 1974.). Pēc vairāku gadu pārtraukuma amatierteātris savu darbību atsāk 1978. gadā ar R.Blaumaņa “Brīnumzālītes”iestudējumu. Nu teātra vadība ir sava novada patriotes un kultūrvēstures izzinātājas Felicijas Sardiko rokās. No 1989. gada līdz 1999. gadam Vaboles amatierteātra režisore atkal ir Monika Žuravska. Sākot ar 1999./2000. gada sezonu līdz šai dienai amatierteātra režisore ir Aina Pabērza. Vaboles pagasta amatierteātris aktīvi piedalījies novada un valsts amatierteātru pasākumos. Ar savu izrādi “Nagaidama prīca” Vaboles amatierteātris 2004. gadā piedalījās Latgales dienā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šī izrāde ir devusi vārdu arī amatierteātra “vokāli instrumentālajam ansamblim”, kas dzied latgaliešu mazpazīstamās ziņģes no teātra izrādēm.
Darbība: Amatierteātra spēlēšanas tradīcijas kopšana ar latgaliskās identitātes uzturēšanu. Tradīcija – pirmizrāde Lieldienās. Viesizrādes Latgalē un visā Latvijā.
Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”
Sākums: Par Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa dzimšanas laiku uzskatāms 2006. gads, kad pagasta dziedošās sievas ieguva profesionālu vadītāju – Latgales folkloras entuziastu Artūru Uškānu un nosaukumu “Vabaļis”. Taču pirmsākumi šai dziedāšanai meklējami daudz senāk, jo vecākās “Vabaļu” sievas ir Vabolē un apkārtējos pagastos pazīstamas bēru psalmu un tradicionālo katoļu maija dziedājumu izpildītājas. Taču Latgalē laika gaitā katoliskā garīgā kultūra ir cieši savijusies ar laicīgo, tradicionālo tautas mākslu, tādēļ sievas vēlējās apvienoties, lai atcerētos un popularizētu tautasdziesmas, ko dziedājušas viņu mātes un vecmāmiņas. “Vabaļu” pirmā uzstāšanās 3. Tautas muzikantu saietā Vabolē 2006. gada 22. aprīlī saņēma publikas atzinību; sievas jutās kā krietnu gadu nastu no pleciem nometušas, gūstot motivāciju turpmākajām aktivitātēm – kā dziedot vienā no savām dziesmām:”Redz, kū man dora jauneibys laiki!”
Darbība: Veicināt latgaliešu tradicionālās kultūras saglabāšanas un pārmantošanas procesu nākamajām paaudzēm. Popularizēt folkloru kā mūsdienu kultūrvides sastāvdaļu. Tradīcija – katru gadu aicināt ciemos folkloras kolektīvus uz pasākumu “Aizgavenī cīmūs braucu”.
